Valoda ir sarežģīts un fascinējošs mūsu dzīves aspekts, kas, pēc zinātnieku domām, ir attīstījies no dažādu veidu kunkstēšanām, rūkšanām, dūkšanām un roku žestiem. Sākot no šiem primitīvajiem pirmsākumiem valodas ir dzimušas un mirušas. Lūk, daži no interesantākajiem valodu faktiem no visas pasaules!
Ir vairāk nekā 2700 valodu ar vairāk nekā 7000 individuālo dialektu, kuri pastāv mūsdienu pasaulē. Visplašāk izmantotās valodas ir ķīniešu, spāņu, angļu un hindi (tieši tādā secībā). Ķīniešu valodai, kurā pasaulē runā visvairāk, ir vairāk nekā 50’000 zīmju, bet tev ir nepieciešamas tikai 2000 no tām, lai izlasītu ikdienas avīzi.
Reizi divās nedēļās nomirst viena valoda. Vai vismaz dialekts. Atklāts, ka pastāv vairāk nekā 231 valoda, kas ir pilnībā izmirusi. Savukārt 2400 no pasaules valodām šobrīd ir uzskatāmas par apdraudētām un strauji izmirstošām.
Bībele ir visvairāk pārtulkotā grāmata. Tā ir pieejama 2454 dažādās valodās. Bērnu grāmatiņa par Pinokio ierindojas otrajā vietā, kamēr pasaulē visvairāk tulkotā autore ir Agata Kristi (Agatha Christie).
Valoda ar visgarāko alfabētu pasaulē pieder Kambodžas khmeru valodai un tas ir 74 burtu garš. Visīsākais alfabēts sastāv no 12 burtiem un pieder rotokas valodai. Par spīti khmeru valodas bagātīgajam alfabētam, valoda ar visvairāk vārdiem ir angļu, pārsniedzot 250’000.
Amerikas Savienotajās Valstīs runā vairāk nekā 300 valodās, bet Dienvidāfrika šobrīd notur rekordu kā valsts ar visvairāk oficiālajām valodām (kopā 11). No visiem ASV iedzīvotājiem 21% vecumā pieci un vairāk gadi mājās runā citā valodā. No šiem tikai 62% runā spāniski. Savukārt no šiem spāniski runājošajiem iedzīvotājiem 56% runā angliski “ļoti labi”.
Vienas no visvecākajām valodām ir sanskrits, šumeru, ebreju un basku valodas. Vienīgais iemesls, kādēļ mēs zinām par šīm valodām ir tas, ka pastāv vēsturiskas liecības. Atbildi uz jautājumu “Kura ir visvecākā valoda pasaulē?”, visticamāk nekad neiegūsim, jo vairums no runātajām valodām ar orālajām tradīcijām nav iespējams pierādīt.
Pastāv uzskats, ka valodas ir radušās ap 100’000 gadu p.m.ē. Jautājums par to, cik veca ir valoda, joprojām ir diskutējams, taču vairums lingvistu ir vienisprātis, ka tā dzimusi ap to pašu laiku, kad modernie cilvēki (homo sapiens) attīstījās Āfrikā ar moderno galvaskausu formu un balss saitēm. Pateicoties pareizajiem rīkiem – galvaskausa formai, smadzenēm un balss kastei – vajadzētu nozīmēt arī valodas attīstīšanos. Daži antropologi pat spekulē, ka valoda varētu būt attīstījusies pat pirms moderno smadzeņu un balsenes fiziskās evolūcijas, tomēr 100’000 p.m.ē. ir labs sākumpunkts, no kura uzsākt pētījumus.
Valoda attīstījās, lai nostiprinātu sociālās saites starp mūsu priekštečiem. Pētījums ar makaka pērtiķiem atbalsta ideju, ka valodas varētu būt attīstījušās, lai aizstātu kopšanu kā labāks veids, ar kuru veidot savstarpējās attiecības. Tikmēr cita teorija apgalvo, ka mūsu priekšteči sāka attīstīt valodu imitējot dabīgās skaņas, piemēram, putnu čivināšanu vai dzīvnieku radītos trokšņus. Vēl cita teorija uzskata, ka cilvēku komunikācija varētu būt sākusies ar neapzinātu skaņu izplūdumu: skaņām, kuras rodas no sāpēm, pārsteiguma, skumjām vai priekiem.
Vēl vienas valodas apgūšana var padarīt tevi gudrāku. Vairāki zinātnieki ir pārliecināti, ka, kļūstot par poliglotu, tu palielini savu smadzeņu spējas. Turklāt pastāv pētījumi, kuri apgalvo, ka runāšana vairāk nekā vienā valodā var palīdzēt samazināt prāta novecošanas procesus.
Valodas nepārtraukti iespaido viena otru. Piemēram, angļu valoda pamatā sastāv no 30% franču valodas, leksiski aizgūstot vairākus vārdus un ar laiku padarot tos par normu ikdienas runā.
Pastāv vairāk nekā 200 mākslīgo valodu, kas ir izgudrotas grāmatām, televīzijai un filmām, iekļaujot 13 atšķirīgas valodas Tolkīna pasaulē (J.R.R. Tolkien). Tomēr jāpiebilst, ka “viltotās” valodas novērotas jau pirms vairākiem gadsimtiem, kad valodas izgudroja filozofisku debašu nolūkiem.
Vārdi, kas izgudroti, lai aprakstītu skaņas, ir atšķirīgi dažādās valodās. Piemēram, Kellogg’s pārslas, ēdot Amerikā, būtu aprakstāmas kā “snap, crackle and pop”, Vācijā – “Knisper! Knasper! Knusper!”, Francijā – “Cric! Crac! Croc!”, bet Spānijā – “Cris! Cras! Cros!” Kamēr kaķi saka “meow” Amerikā, tie saka “meo-meo” Vjetnamā, “nau” Igaunijā un “ngjau” malajiešu valodā. Varbūt Latvijā govis saka “mū”, bet Bengālijā tās saka “hamba”.